Ētikas kodekss
KĀRTĪBA
Rīgā
2009.gada 9.decembrī Nr.3
Izglītības kvalitātes valsts dienesta ētikas kodekss
Izdota saskaņā ar
Valsts pārvaldes iekārtas likuma
72.panta pirmās daļas 2.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Izglītības kvalitātes valsts dienesta ētikas kodekss (turpmāk – kodekss) nosaka Izglītības kvalitātes valsts dienesta (turpmāk – dienests) ierēdņu un darbinieku (turpmāk – personāls) profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipus.
2. Lobēšana šī kodeksa izpratnē ir apzināta un sistemātiska komunikācija ar publiskās varas subjektiem nolūkā ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu (norisi, kurā publiskās varas subjekts pieņem, groza vai atceļ normatīvos aktus vai politikas plānošanas dokumentus, kā arī sagatavo tos, atbalsta vai noraida priekšlikumus un iebildumus par tiem) noteiktu privātpersonu interešu īstenošanai.
3. Kodeksā iekļautie profesionālās ētikas pamatprincipi ir vienlīdz saistoši visam dienesta personālam neatkarīgi no ieņemamā amata.
4. Kodeksu nevar uzskatīt par visaptverošu uzvedības normu aprakstu. Savā personiskajā un profesionālajā rīcībā personālam ir jāvadās arī no vispārējām uzvedības normām. Kodeksa uzdevums ir norādīt uz tiem profesionālās ētikas normu pamatprincipiem, kuriem ir jākļūst par vadošajiem personāla rīcībā.
5. Lai sasniegtu profesionālos mērķus, personāls ievēro šādus profesionālās ētikas pamatprincipus:
5.1. lojalitāti;
5.2. godprātīgumu un taisnīgumu;
5.3. toleranci un koleģialitāti;
5.4. atbildību pret pienākumiem;
5.5. konfidencialitāti.
II. Profesionālās ētikas pamatprincipi
6. Lojalitāte nozīmē personāla savstarpēju radošu atbalstu, līdzdalību un padomu sniegšanu, kā arī dienesta vadītāja vai tiešā vadītāja uzticēto pienākumu un norādījumu izpildi.
7. Godprātīgums un taisnīgums:
7.1. personāla rīcības pamatā ir vēlme ar savu darbu veicināt izglītības un zinātnes jomu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu;
7.2. personāls savā profesionālajā darbībā ir patiess un godīgs. Personālam ar savu rīcību jāveicina sabiedrības uzticība dienestam;
7.3. personāls godprātīgi izturas pret saviem pienākumiem;
7.4. personāls ievēro vienlīdzīgu un godīgu attieksmi pret visiem, neizrādot labvēlību vai nepamatotas privilēģijas kādām personām. Izskatot jautājumus un pieņemot lēmumus, personāls ņem vērā tikai objektīvi pārbaudītu informāciju un rīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem un vispārējiem tiesību principiem;
7.5. personāls atzīst un labo savas kļūdas, atvainojas par neētisku rīcību, un ļaunprātīgi neizmanto kolēģu vai citu personu nezināšanu vai kļūdas.
8. Tolerance un koleģialitāte:
8.1. personāla savstarpējo attiecību pamatā ir cieņa, izpalīdzība, sadarbība, uzticēšanās, iecietība un atbalsts;
8.2. personāls apzinās, ka katra ierēdņa vai darbinieka uzvedība un rīcība veido kopējo dienesta tēlu.
9. Atbildība pret pienākumiem:
9.1. personāls apzinās savas darbības vai bezdarbības sekas;
9.2. personāls ir atbildīgs par pienākumu savlaicīgu un kvalitatīvu izpildi;
9.3. personāls augstu vērtē profesionālu, precīzu, radošu darbu un tiecas to veikt precīzi un godīgi, izmantojot labāko pieredzi un praksi un nodrošinot dienesta darba efektivitāti un kvalitāti;
9.4. personāls paaugstina savu kvalifikāciju, lai nodrošinātu dienesta kopējo darba kvalitāti.
10. Konfidencialitāte:
10.1. personāls ievēro konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, kas nonākusi viņa rīcībā, pildot amata pienākumus;
10.2. personāls apzinās, ka viņa rīcībā esošā informācija paredzēta vienīgi dienesta darba nodrošināšanai, tāpēc nepieļauj tās izmantošanu jebkāda personiska labuma gūšanai.
III. Ētiskas lobēšanas pamatprincipi
11. Personāls papildu likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un citos normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem ievēro šajā nodaļā noteiktos ētiskas uzvedības noteikumus.
12. Personāls dienesta mājas lapā un normatīvā akta projekta anotācijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā publisko informāciju par lobētāju, ar kuru ir notikušas konsultācijas vai no kura ir saņemta informācija, kas attiecas uz jautājumu, par ko personāls ir sagatavojis vai pieņēmis lēmumu. Personāls pēc pieprasījuma dara zināmu priekšlikuma saturu.
13. Personāls informē augstāku amatpersonu par savām un savu ģimenes locekļu ekonomiskajām interesēm, ja tās ir vai varētu būt saistītas ar amata pienākumu pildīšanu.
14. Personāls atstata sevi no amata pienākumu pildīšanas vai lēmuma pieņemšanas situācijās, kad pieņemtais vai gatavotais lēmums var ietekmēt vai var radīt aizdomas, ka tas ietekmē:
14.1. personāla vai tā ģimenes locekļu personiskās vai mantiskās intereses;
14.2. privātpersonas, ar kuru personāls ir saistīts, vai tās sponsoru mantiskās intereses.
15. Personāls nodrošina, ka visiem lobētājiem, kas ir ieinteresēti konkrētā jautājuma izlemšanā, ir dotas vienlīdzīgas iespējas tikties ar lēmuma pieņēmējiem un sagatavotājiem un saņemt nepieciešamo informāciju.
16. Personāls izvērtē ikvienu ielūgumu vai viesmīlības piedāvājumu, ņemot vērā to, kāds labums no šādu ielūgumu pieņemšanas ir dienestam kopumā un vai tas nav saistīts ar ieinteresētību panākt kādu labvēlību piedāvātājam.
17. Personāls nepieļauj nevienlīdzīgu attieksmi, kādam no lobētājiem nodrošinot īpašas priekšrocības, ja vien to īpaši neparedz tiesību akts vai līgums, salīdzinot ar citām ieinteresētajām pusēm, tai skaitā vienu no lobētājiem īpaši informējot par viņu interesējošo jautājumu loku, nodrošinot piekļuvi lēmuma pieņēmējiem vai nodrošinot citus labumus.
18. Personāls nepieņem no lobētāja vai privātpersonas, kuras intereses lobētājs pārstāv, dāvanas, viesmīlības piedāvājumus vai citus labumus, tai skaitā arī transporta, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumu un dzērienu apmaksu un jebkāda cita veida materiālos labumus, savām vai ģimenes locekļu vajadzībām vai arī privātpersonai, ar ko personāls ir saistīts.
19. Personāls neizmanto savu dienesta stāvokli un personiskos kontaktus, lai kādam no lobētājiem nodrošinātu piekļuvi augstākām amatpersonām, kas ir atbildīgas par lobētāja interesēs esošo lēmumu pieņemšanu.
20. Personāls nemaldina lobētāju, radot iespaidu, ka var nodrošināt viņam piekļuvi augstākām amatpersonām vai arī ietekmēt viņu pieņemto lēmumu.
21. Personāls nelūdz lobētājiem vai privātpersonām, kuru intereses lobētājs pārstāv, materiāli atbalstīt dienestu, dienesta rīkotos pasākumus vai privātpersonu, ar kuru amatpersona ir saistīta.
22. Personāls par atlīdzību vai bez tās nepārstāv privātpersonu kā lobētājs valsts vai pašvaldības institūcijā.
IV. Darba un uzvedības ētika
23. Personāls pienākumus pilda, veicinot sabiedrības uzticēšanos dienestam un atturoties no darbībām, kas varētu negatīvi ietekmēt lēmuma pieņemšanu un mazināt dienesta autoritāti un darbības nozīmi.
24. Personāls izmanto darba laiku intensīvi un lietderīgi, lemj radoši, mērķtiecīgi un izrādot pašiniciatīvu:
24.1. personāls nebaidās brīvi izteikt savus uzskatus un ieteikumus dienesta darba pilnveidei;
24.2. personāls uz kļūdām darba procesā norāda personīgi, bez trešo personu starpniecības.
25. Personāls saskarsmē ar valsts un pašvaldību, privātajām iestādēm, izglītības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, masu informācijas līdzekļiem un apmeklētājiem izturas pieklājīgi, laipni, respektējot savstarpējās tiesības un pienākumus.
26. Personāls, veicot dienesta vai darba pienākumus, ievēro lietišķo ģērbšanās stilu.
27. Nepiedienīgas, nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšana par dienesta darbības politiku vai dienesta darbību personāla starpā vai ārpus dienesta uzskatāma par neētisku rīcību.
V. Pašpilnveide un savstarpējās attiecības
28. Personāls savstarpēji izturas ar pozitīvu attieksmi informācijas nodrošināšanā, apgalvojumu izteikšanā un padomu sniegšanā.
29. Personāls, diskutējot, balstās uz atklātības, savstarpējās sapratnes un koleģialitātes principiem, argumentē savu viedokli.
30. Personāls savā saskarsmē ir pieklājīgs, iecietīgs un ļaunprātīgi neizmanto savstarpēju uzticēšanos.
31. Dienesta vadītājs un dienesta struktūrvienību vadītāji izvairās no augstprātīga un autoritāra vadības stila un ievēro koleģialitāti un demokrātijas normas.
32. Personāls izvairās no intrigām, garastāvokļa ietekmes, tenkām, nomelnošanas un liekulības.
33. Personāls rūpējas par jauno kolēģu iesaistīšanu darba kolektīvā, daloties ar viņiem savās profesionālajās zināšanās, pieredzē un praksē.
VI. Interešu konflikts
34. Personāls ir informēts par normatīvo aktu prasībām interešu konfliktu jautājumos, pārzina iespējamās riska jomas, kurās šādi konflikti var rasties.
35. Personāls nepieņem dāvanas, materiālus labumus, pakalpojumus no personām, kuras kaut kādā veidā varētu ietekmēt viņa pienākumu izpildi, lēmumu pieņemšanu vai radīt interešu konfliktu.
36. Personāls ar savu tiešo vadītāju izvērtē visas interešu konflikta rašanās iespējas, tajā skaitā, ja valsts civildienesta vai darba tiesiskās attiecības ar pārbaudāmo iestādi personālam bijušas pagātnē. Ja apstiprinās interešu konflikta rašanās iespēja, dienesta vadītājs vai personāla tiešais vadītājs rakstveidā nozīmē citu atbildīgo personālu uzdevuma izpildei.
37. Personāls amata stāvokli un informāciju, kas iegūta, pildot pienākumus, izmanto tikai dienesta labā. Nav pieļaujama amata stāvokļa un valsts resursu izmantošana privāto interešu risināšanai.
38. Interešu konflikta situācijās personāls rīkojas saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normām un kodeksa normām.
VII. Kodeksa ieviešana
39. Lai nodrošinātu kodeksa ievērošanu dienestā, ar dienesta vadītāja rīkojumu izveido Ētikas komisiju (turpmāk – komisija) trīs cilvēku sastāvā. Komisija izvērtē iesniegumus par profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipu ievērošanu un sniedz konsultācijas par ētiskas rīcības jautājumiem.
40. Kodeksa normu pārkāpuma gadījumā, personai ir tiesības iesniegt iesniegumu par personālu tā tiešajam vadītājam vai, attiecīgi pamatojot, lūgumu dienesta vadītājam nodot jautājuma izskatīšanu komisijai. Ja personāla tiešais vadītājs jautājumu nevar vienpersoniski un objektīvi atrisināt, viņš vēršas pie dienesta vadītāja ar lūgumu nodot jautājuma izskatīšanu komisijai.
41. Personāls var sniegt argumentētus ieteikumus dienesta vadītājam par grozījumiem kodeksā.
42. Dienesta Vispārējās daļas vadītājs iepazīstina personālu ar šo kodeksu. Iepazīšanās ar kodeksa tekstu tiek apliecināta ar personāla parakstu.
43. Komisija darbojas, pamatojoties uz tās nolikumu, kuru izdod dienesta vadītājs.
Saskaņota ar Izglītības un zinātnes ministriju 2009.gada 8.decembrī.
Vadītājs A.Stankevičs