Vēsture
Valsts un sabiedrība ir vistiešāk ieinteresēta izglītībā,
jo tautas izglītības līmenis un kvalitāte ir tiešā veidā
saistīta ar tautas un valsts konkurences spējām
un izdzīvošanu nākotnē.
Izglītības uzraudzībai, rūpējoties par izglītības procesa atbilstību tiesību aktu un izglītības programmu prasībām, ir senas tradīcijas. Jau cariskās Krievijas laikā izglītības inspektori un īpaši pilnvarotie gubernatora ierēdņi stingri uzraudzīja izglītības programmu īstenošanu un izglītības iestāžu darbību Latvijā.
Skolu uzraudzības institūcija, tautskolu un citi inspektori darbojušies arī jau no pašiem neatkarīgās Latvijas valsts sākumiem. 1934.gada Likumā par tautas izglītību bija noteikts, ka skolas pārrauga īpaši iecirkņu un vispārējie inspektori. Viņi vadīja apriņķu un pilsētu skolu valdes, kuras savukārt bija pakļautas Izglītības ministrijai. Skolu inspektori rūpējās par izglītības veicināšanu, pārraudzīja mācīšanu un audzināšanu visās izglītības iestādēs.
LPSR laikā Izglītības ministrijā strādāja skolu inspektori. To skaits dažādos gados bija no 15 līdz 25 un vairāk. Viena inspektora pārziņā bija 3-5 rajoni (pilsētas) un parasti viena mācību priekšmeta jautājumi vai konkrēts jautājums, piemēram, skolu tīkls, obligātā izglītība, vakarskolas, internātskolas, speciālās skolas utt. Bez tam katrā rajona / pilsētas izglītības nodaļā, kurai bija dubulta pakļautība – rajona vai pilsētas izpildkomitejai un partijas komitejai, kā arī Izglītības ministrijai, vēl bija 3-5 skolu inspektori, kuru funkcijas saistījās ar izglītības iestāžu darbības uzraudzību.
Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, 1991.gadā pieņemot Izglītības likumu, tika noteikts, ka izglītības ministrs rajonos, republikas pilsētās un pilsētu rajonos ieceļ valsts izglītības inspektoru, kuram tika noteikti šādi pienākumi:
1) uzturēt saikni starp mācību un audzināšanas iestādēm, pašvaldību un ministriju;
2) kontrolēt likumdošanas aktu ievērošanu attiecīgā reģiona mācību un audzināšanas iestādēs;
3) pārstāvēt ministriju pašvaldībās un mācību un audzināšanas iestādēs.
1991.gadā beigās ar izglītības ministra Andra Piebalga pavēli tika izveidota Izglītības valsts inspekcija kā atsevišķa Izglītības un zinātnes ministrijas struktūrvienība, par pirmo vadītāju ieceļot Eiženiju Aldermani.
Kā patstāvīga valsts pārvaldes iestāde Izglītības valsts inspekcija dibināta 1994.gada 1.oktobrī. Par pirmo patstāvīgās inspekcijas vadītāju kļuva Ilgonis Gaugers, kuru 1995.gadā nomainīja Zigfrīds Grinpauks (amatā līdz 2005.gadam). 1994.gadā Izglītības valsts inspekcijā bija 52 štata vietas – vadītājs, divi galvenie speciālisti, pieci daļu vadītāji un 44 valsts izglītības inspektori - katrā rajonā, republikas nozīmes pilsētās: Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā un Rēzeknē, kā arī katrā Rīgas rajonā / priekšpilsētā.
No 1999.gada Izglītības valsts inspekcijas padotību un funkcijas noteica Izglītības likuma 20.pants un Ministru kabineta 1999.gada 21.decembra noteikumi Nr.419 „Izglītības valsts inspekcijas nolikums”. Atbilstoši šim nolikumam Izglītības valsts inspekcijā tika izveidotas Rīgas, Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales reģionālās daļas, kā arī kopš 2004.gada Augstākās un profesionālās izglītības daļa un Vispārējā daļa.
2004.gada 27.jūlijā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.623 “Izglītības valsts inspekcijas nolikums”, attiecīgi precizējot Izglītības valsts inspekcijas darbības pamatu un statusu – Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.
Attīstoties izglītības vadības iestāžu sistēmai, 2005.gadā vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu un programmu akreditācija, kuru Izglītības valsts inspekcija, pateicoties dalībai vairākos starptautiskajos projektos, uzsāka īstenot kopš 20.gadsimta 90 gadu vidus, tika nodota Vispārējās izglītības kvalitātes vērtēšanas valsts aģentūrai un Profesionālās izglītības administrācijai.
Šīs strukturālās pārmaiņas skāra arī Izglītības valsts inspekcijas darbu. Jauna Izglītības valsts inspekcijas vadītāja Aivara Stankeviča (iecelts amatā 2005.gada 18.maijā) vadībā, tika likvidētas reģionālās daļas un attiecīgi izglītības inspektoru reģionālā piesaiste, izveidojot 4 departamentus – Augstākās izglītības kontroles departamentu, Vispārējās un profesionālās izglītības kontroles departamentu, Reģionālo centru vadības un koordinācijas departamentu (kas 2006.gadā tika apvienots ar Vispārējās un profesionālās izglītības departamentu, tādējādi izveidojot vienotu izglītības uzraudzības sistēmu valstīs) un Administratīvo departamentu.
Šajā laikā Izglītības valsts inspekcijas dienaskārtībā nokļūst jautājumi, kas saistīti ar izglītības iestāžu darbības sakārtošanu, īpaši pievēršot uzmanību izglītības iestāžu iekšējo normatīvo aktu atbilstībai ārējo normatīvo aktu prasībām, izglītojamo tiesību ievērošanai, tiesiskuma nodrošināšanai izglītībā. Vienlaikus tika pilnveidotas pašas Izglītības valsts inspekcijas darbības procedūras, t.sk. uzsākot kvalitātes vadības sistēmu ieviešanu, attīstot juridiskā atbalsta un iekšējās kontroles sistēmu, nodrošinot savlaicīgu un kvalitatīvu privātpersonu iesniegumu izskatīšanu.
Nelabvēlīgie sociāli ekonomiskie apstākļi Latvijā 2008.gadā kļuva par pamatu būtiskām pārmaiņām Izglītības valsts inspekcijas darbībā. Jau 2008.gada nogalē tika uzsākts Izglītības valsts inspekcijas darbības un nodarbināto skaita optimizācijas pasākumi. Līdz ar 2009.gada 1.pusgadā Izglītības valsts inspekcijas nodarbināto skaits bija sarucis līdz 37 ierēdņiem un darbiniekiem, kas darbojas Kontroles departamentā un Administratīvā un plānošanas daļā. Šajā laikā attiecīgi ir samazinājies īstenoto pārbaužu skaits, pamata uzmanību veltot privātpersonu iesniegumu izskatīšanai.
Turpinoties strukturālajām reformām izglītībā, koncentrējot izglītības uzraudzības, izglītības kvalitātēs vērtēšanas, kā arī izglītības programmu licencēšanas un izglītības reģistru vešanas funkcijas, gādājot par šo funkciju pieejamību izglītības iestādēm un citām personām, saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 29.maija rīkojumu Nr.356 „Par Profesionālās izglītības administrācijas un Vispārējās kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras reorganizāciju”, 2009.gada 1.jūlijā tika izveidots Izglītības kvalitātes valsts dienests kā Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Par tās vadītāju kļuva līdzšinējais Izglītības valsts inspekcijas vadītājs Aivars Stankevičs.