Publicējot ziņojumu par pāreju uz vienotu skolu 2024./2025. mācību gadā, Izglītības kvalitātes valsts dienests (kvalitātes dienests) norāda uz latviskas vides veidošanas nozīmi izglītības iestādēs. Ziņojumā secināts, ka pāreja uz mācībām tikai valsts valodā skar ne tikai bijušās mazākumtautību izglītības iestādes Latvijā, bet daudz lielāku skolu skaitu. Tādēļ, kā norādīts ziņojumā, turpmākai sekmīgai pārejai uz mācībām tikai valsts valodā nepieciešama aktīva pašvaldību rīcība, plānojot skolu tīkla attīstību un nodrošinot mācības pedagogiem par darbu lingvistiski neviendabīgā vidē.
Kvalitātes dienesta 2024./2025. mācību gadā īstenotā izvērtējuma dati ļauj secināt, ka izglītības iestādes pārmaiņu procesu plānoja mērķtiecīgāk nekā 2023./2024. mācību gadā, tādēļ 2/3 izglītības iestāžu pāreja uz mācībām valsts valodā notiek atbilstoši plānotajam, tomēr 1/3 izglītības iestāžu ir konstatējamas būtiskas grūtības un sarežģījumi. Lielākās problēmas saistās ar izglītības iestādes vadītāja nespēju efektīvi īstenot pārmaiņu vadību, pedagogu nepietiekamām zināšanām par darbu lingvistiski daudzveidīgā vidē, līdz šim vāji ieviestu kompetenču pieeju, kā arī ilgstošām pedagogu un atbalsta personāla vakancēm.
Īpaši izaicinājumi izglītības iestādēs, kurās notiek pāreja uz vienotu skolu, saistās ar latviskas vides nodrošināšanu. Latviešu valodu nevar apgūt tikai apmeklējot latviešu valodas mācību stundas. Tādēļ latviskai videi ir būtiska ietekme uz vienotas skolas ieviešanas kvalitāti.
Analizējot latviskas vides izglītības iestādē un sabiedrībā saistību ar pāreju uz vienotu skolu, var secināt, ka ļoti būtiski ir vairāki aspekti:
- pedagogu un izglītības iestādes vadības izmantotā savstarpējās saziņas valoda darba vidē darba laikā,
- skolēnu vecāku spēja, vēlme un attieksme pret aktuālās informācijas saņemšanu latviešu valodā un kopumā saziņas īstenošanu latviešu valodā,
- iekļaujošs izglītības saturs un mācību materiāli (“runājošās sienas”, pielāgots jauno vārdu krājums un strukturēti dialogi par apgūstamo tēmu, vizuāli viegli uztverami un izprotami materiāli, mērķvalodas apguvi veicinošu stratēģiju / pieeju izmantošana mācību satura apguvē, lai straujāk paplašinātu vārdu krājumu, papildu aktivitātes lasītprasmes un īpaši tekstpratības veicināšanai u.tml.),
- skolēnu un viņu ģimeņu gatavība palielināt latviešu valodas lietošanas īpatsvaru, izmantojot interešu izglītību, profesionālās ievirzes izglītību un savstarpējo saziņu ar vienaudžiem,
- palielināta neformālās izglītības metožu izmantošana komunikācijā ar latviešu valodas kā dzimtās valodas nesējiem, lai veicinātu iekļaušanos kultūrā, vidē, dzirdētu “dzīvas valodas” lietojumu pēc iespējas plašāk, īpaši mācību gada sākumā, kā arī īpašu projektu un kopīgas mācīšanās aktivitāšu veidošana, veicinot piederības izjūtu videi un kopienai, kurā izglītojamais atrodas u.c.
Izglītības vidē, salīdzinājumā ar 2023./2024. mācību gadu, ir palielinājušies dažādu veidu pielāgojumi, lai atbalstītu bērnus un jauniešus viņu mācībās latviešu valodā. Īpaši tas redzams pirmsskolās (vairāk nekā 80% apmeklēto izglītības iestāžu). Tomēr pielāgojumus mācību programmā, ņemot vērā skolēnu reālās latviešu valodas zināšanas, veic tikai 10% izglītības iestāžu, un 80% mācību stundu netiek izmantotas metodes skolēnu valodas zināšanu pilnveidei, piemēram, grupu un pāru darbs. Tāpat, vērojot mācību stundas, joprojām redzams, ka daļai pedagogu, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, ir izteiksmes grūtības un valodas kļūdas. Tas ietekmē gan kopējo izglītības vidi, gan pedagogu redzējumu par atbalsta veidu, kurš sniedzams bērniem un jauniešiem, gan arī neformālo saziņu ārpus mācību stundām. Var secināt, ka mazākumtautību izglītības iestādēs faktiski nav notikusi pilnvērtīga pāreja uz kompetenču pieeju, tādēļ mācību process tikai daļēji atbilst mūsdienīgas un efektīvas mācību stundas rādītājiem, kā arī izglītojamo interesēm un vajadzībām. Tādējādi izvērtējumā iekļautajās izglītības iestādēs izglītības process ir uzskatāms par daļēji efektīvu.
97% izvērtējuma ietvaros apmeklēto izglītības iestāžu arī apliecināja, ka to rīcībā ir nepieciešamie resursi, lai pāreju uz vienotu skolu varētu īstenot kvalitatīvi. 2024./2025. mācību gadā no valsts budžeta izglītības iestādēm pārejas uz mācībām valsts valodā nodrošināšanai tika piešķirti papildu līdzekļi EUR 2 042 217 apmērā pedagogu palīgu, logopēdu un pagarinātās dienas grupas pedagogu piesaistei. Savukārt Latviešu valodas aģentūra piedāvā plašu metodisko līdzekļu klāstu pedagogiem darbam lingvistiski neviendabīgā vidē, kā arī profesionālās kompetences pilnveides pasākumus pedagogiem.[1]
Izvērtējumā kvalitātes dienests arī secinājis, ka pāreja uz vienoto skolu skar daudz plašāku izglītības iestāžu loku, ne tikai bijušās mazākumtautību izglītības iestādes, jo visās izglītības iestādēs šobrīd mācās skolēni ar dažādu dzimto valodu. Vienlaikus var izdalīt vairākus izglītības iestāžu veidus, kuros katrā nepieciešams veikt atšķirīgus pasākumus un sniegt atšķirīgu atbalstu kvalitatīvas izglītības īstenošanai latviešu valodā.
Ziņojuma noslēgumā kvalitātes dienests izstrādājis arī vairākus ieteikumus turpmākajam darbam, tostarp – veidot ciešāku sadarbību ar pašvaldībām, kurās primāri konstatējami izaicinājumi pārejas uz vienotu skolu īstenošanā; iniciēt īpašas mērķprogrammas, lai paplašinātu neformālās izglītības metožu izmantošanu latviešu valodas apguves veicināšanai; valstij un pašvaldībām sniegt pedagogiem (it īpaši izglītības iestādēm, kurās būtiski pieaug bērnu un jauniešu skaits, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda plašu metodisko atbalstu par darbu lingvistiski neviendabīgā vidē, lasītprasmes veicināšanu un tekstpratības attīstīšanu, kā arī tādos mācību priekšmetos kā latviešu valoda un literatūra, sociālās zinības un vēsture, visos mācību priekšmetos izglītojamiem ar dažādu latviešu valodas zināšanu līmeni.
[1] Plašāk par valsts atbalstu pārejai uz vienotu skolu skat. https://www.izm.gov.lv/lv/pareja-uz-vienotu-skolu