Lai veidotu labāku izpratni par formālās un neformālās izglītības atšķirībām, Izglītības kvalitātes valsts dienests ir sagatavojis informatīvu materiālu “Formālā un neformālā izglītība”.
Formālā izglītība
Formālā izglītība ir viss, kas saistīts ar oficiālām mācībām skolā un augstskolā atbilstoši valsts izglītības standartiem. Tā ietver pirmsskolas izglītību, pamatizglītību, vidējo izglītību, profesionālo izglītību un augstāko izglītību.
Formālās izglītības saturs tiek noteikts normatīvajos aktos, formālo izglītību apgūst licencētā programmā un akreditētā izglītības iestādē. Katras pakāpes izglītības programmas apguves noslēgumā piešķir valsts atzītu izglītības dokumentu – diplomu, apliecību vai atestātu – vai kvalifikācijas apliecību.
Piemērs: skolēns mācās pamatskolā, students iegūst bakalaura grādu vai profesionālu kvalifikāciju augstskolā.
Neformālā izglītība
Neformālā izglītība tiek apgūta ārpus formālās izglītības iestādēm vai papildus formālajai izglītībai. Neformālo izglītību cilvēki izvēlas paši, balstoties uz interesēm vai vajadzībām. Tā var būt elastīga un radoša.
Pēc neformālās izglītības programmas apguves nevar iegūt valsts atzītu izglītības dokumentu un oficiālu kvalifikāciju, bet tā sniedz praktiskas zināšanas un prasmes. Neformālās izglītības programmas bieži izstrādā pēc pieprasījuma, un, programmu beidzot, dalībnieki saņem organizētāja izsniegtu apliecinājumu (sertifikātu).
Piemērs: pieaugušais apmeklē valodu kursus, jaunietis piedalās digitālo prasmju darbnīcā, vecāki izvēlas kulinārijas meistarklasi.
Kāpēc svarīgas abas – gan formālā, gan neformālā izglītība?
Gan formālā, gan neformālā izglītība papildina viena otru. Formālā izglītība oficiālu izglītības dokumentu un profesionālo kvalifikāciju, savukārt neformālā izglītība palīdz pielāgoties jaunām prasībām dzīvē un darbā – no valodu apguves līdz digitālajām prasmēm un personīgajai izaugsmei.
