Ceturtdienas rīts visai pasaulei atnāca ar satraucošu ziņu par Krievijas militāru uzbrukumu Ukrainai, kas ir vēršanās ne tikai pret Ukrainas suverenitāti, bet arī pret demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām. Latvijas augstākās amatpersonas stingri nosoda Krievijas agresiju, kā arī jau ir mudinājušas starptautisko sabiedrību to apturēt. Latvija iestājas par Ukrainas suverenitāti, neatkarību un nedalāmību. Rietumu valstis un starptautiskās institūcijas, tostarp ES un NATO, ir vienotas pret Krievijas agresiju un imperiālismu, kā arī par atbalsta sniegšanu Ukrainai.
Ir būtiski apzināties tos faktorus, kas veido mūsu valsts kopējo drošību - esam NATO un ES dalībvalsts, paši turpinām stiprināt savu aizsardzību, kā arī mums ir spēcīgi Eiropas un Transatlantiskie sabiedrotie.
Izglītības un zinātnes ministrija atgādina, ka šobrīd ikvienam no mums ir svarīgi atcerēties par nosvērtu un līdzsvarotu rīcību, par nepieciešamību turpināt dzīvot un strādāt ierastajā ritmā. Izglītības iestāžu, interešu izglītības un sporta norises ieņem lielu un svarīgu vietu bērnu un jauniešu dzīvē, tāpēc stabilitāte šajās jomās vairo drošību par situāciju Latvijā kopumā.
Runājot ar bērniem vai kolēģiem par rīcību krīzes situācijās, iesakām izmantot:
- Aizsardzības ministrija ir izdevusi bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā”, kas izstrādāts ciešā sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Valsts policiju un Valsts robežsardzi, kā arī citiem sadarbības partneriem un nevalstiskajām organizācijām.
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sagatavotos informatīvi izglītojošus materiālus bērniem un jauniešiem - https://www.vugd.gov.lv/lv/izglitojosi-materiali-berniem-un-jauniesiem, kā arī brošūras un bukletus.
- Kultūras ministrijas sagatavoto vizuāli par to kā atpazīt viltus ziņas. Aicinām kritiski izvērtēt informāciju sociālajos medijos - bailēs, dusmās un arī neziņas apstākļos viegli vairoties viltus ziņām un dezinformācijai! Skatieties, klausieties un sekojiet uzticamiem un pārbaudītiem informācijas avotiem.
Valsts izglītības un satura centrs (VISC) vērš uzmanību, ka drošības jautājumi ietverti vispārējās izglītības saturā visos vecuma posmos un rosina Izglītības iestādes koordinēt drošības jautājumu aktualizāciju katrā no izglītības posmiem.
- Pirmskolā un 1. -3. klasē ir būtiski pievēršot uzmanību skolēnu psihoemocionālajam stāvoklim, piemēram, spējai atpazīt savas emocijas un atbilstoši rīkoties. Šajā laikā gan pieaugušie, gan bērni var izjust trauksmi, bailes, nomāktību, dusmas. Negatīvas emocijas nav nepareizas. Uzmanība jāpievērš situācijām, kad šīs emocijas ir kļuvušas par vienīgajām. Svarīgi bērnam pastāstīt par vietām, kur viņš ir drošībā, ka gan skolotājs, gan citi pieaugušie palīdzēs, kad tas būs nepieciešams, atgādināt par svarīgākajiem drošības aspektiem, kas jāņem vērā atrodoties izglītības iestādē un atgādināt par rīcību, ja skolā ieslēdzas trauksmes sirēna.
- Pamatizglītības posmā veicot pārrunas ar skolēniem sociālās un pilsoniskās jomas mācību priekšmetu stundās, piemēram, kā atpazīt situācijas, kurās tiek apdraudēta cilvēku fiziskā un emocionālā drošība, savukārt, vidējās izglītības posmā diskutējot par kiberdrošības un fiziskās drošības aspektiem, iekļaujot arī rīcības algoritmus krīzes gadījumos, ko sagatavojusi Aizsardzības ministrija. Šajā vecumā jaunieši jau var identificēt apdraudējumus un riskus dažādās vidēs un situācijās, tai skaitā valsts aizsardzības apdraudējuma gadījumos. Šajā vecumā skolēniem jau ir jāapzina arī preventīvie drošības pasākumi, jāspēj identificēt droši rīcības soļi un situācijai atbilstošākās problēmrisināšanas stratēģijas, un atbilstoši jārīkojas.
Izglītības kvalitātes valsts dienests atgādina par drošības noteikumiem izglītības iestādēs:
Lai nodrošinātu izglītojamo un darbinieku tiesības uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos, izglītības iestādē jābūt izstrādātiem un redzamās vietās izvietotiem evakuācijas plāniem un informācijai par operatīvo dienestu izsaukšanu. Gan izglītojamiem, gan darbiniekiem jāzina, kur šī informācija atrodas, kā rīkoties, kāds ir evakuācijas plāns un kā izsaukt operatīvos dienestus.
Izglītības iestādes izglītojamiem, darbiniekiem un vecākiem jāzina, kā rīkoties un pie kā vērsties ārkārtas situācijās, kā arī kādus komunikācijas kanālus izmantot.
Izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumos obligāti jābūt ietvertai arī šādai informācijai:
- izglītojamo uzvedības noteikumiem izglītības iestādē un tās teritorijā;
- evakuācijas plānu un informācijas par operatīvo dienestu izsaukšanu atrašanās izglītības iestādē;
- izglītojamā rīcībai, ja viņš kādas personas darbībā saskata draudus savai vai citu personu drošībai.
Izglītības iestādē jābūt izstrādātiem arī ugunsdrošības noteikumiem un noteikumiem par pirmās palīdzības sniegšanu, kā arī trešo personu uzturēšanās kārtībai izglītības iestādē.
Izglītības iestādes vadītājs:
- organizē izglītojamo un viņu vecāku iepazīstināšanu ar iekšējās kārtības un drošības noteikumiem;
- nodrošina informācijas par operatīvo dienestu izsaukšanu, iekšējās kārtības noteikumu, drošības noteikumu un evakuācijas plāna pieejamību izglītības iestādes darbiniekiem un izglītojamiem;
- atbild par higiēnas prasību, civilās aizsardzības un ugunsdrošības normu ievērošanu izglītības iestādē;
- kontrolē drošības noteikumu ievērošanu izglītības iestādē;
- organizē izglītojošus pasākumus par izglītojamo drošību;
- nekavējoties ziņo attiecīgajām valsts vai pašvaldību institūcijām par iespējamiem katastrofas draudiem;
- katastrofas draudu gadījumā rīkojas saskaņā ar atbildīgo valsts vai pašvaldību institūciju sniegto informāciju un šo institūciju amatpersonu norādījumiem;
- kontrolē šai institūcijai noteikto civilās aizsardzības uzdevumu izpildi.
Rūpējoties par izglītojamo drošību, izglītības iestādes vadītājam aktīvi un regulāri jāsadarbojas ar atbildīgajām valsts un pašvaldības institūcijām, izglītības iestādes dibinātāju un izglītojamo vecākiem.