Krievijas militārais uzbrukums Ukrainai ir vēršanās ne tikai pret Ukrainas suverenitāti, bet arī pret demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām. Latvijas augstākās amatpersonas stingri nosoda Krievijas agresiju, kā arī kopā ar starptautisko sabiedrību strādā, lai to apturētu. Latvija iestājas par Ukrainas suverenitāti, neatkarību un nedalāmību. Rietumu valstis un starptautiskās institūcijas, tostarp ES un NATO, ir vienotas pret Krievijas agresiju un imperiālismu, kā arī par atbalsta sniegšanu Ukrainai.

Informācija ukraiņu un angļu valodā/Information in English and Ukrainian 💙💛

Valsts vienotais informatīvais tālrunis “Palīdzība ukraiņiem Latvijā” 

Ukraina palīdzība

Lai sniegtu būtiskāko informāciju par atbalsta sniegšanas un saņemšanas iespējām Ukrainas civiliedzīvotājiem vienuviet, 2. martā darbu uzsācis Sabiedrības integrācijas fonda izveidotais vienotais informatīvais tālrunis – “Palīdzība ukraiņiem Latvijā” – 27 380 380.

Informatīvais tālrunis nodrošina kara bēgļiem no Ukrainas centralizētu informāciju par pieejamo palīdzību un atbalstu Latvijā: kā saņemt nodarbinātības, psiholoģiskās palīdzības, juridiskā atbalsta, tulka, veselības aprūpes, sociālā atbalsta u.c. pakalpojumus. Savukārt Latvijas iedzīvotāji var saņemt informāciju par iespējām veikt ziedojumus un sniegt atbalstu, piemēram, iesaistoties brīvprātīgajā darbā. 

Palīdzība Ukrainas bēgļiem Latvijā – vienotā tīmekļvietne latviešu, krievu, ukraiņu un angļu valodā.

izglitibaukrainiem@izm.gov.lv - Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvais e-pasts par Ukrainas iedzīvotāju izglītības iespējām Latvijā un pieejamo atbalstu.

 

 

MĀCĪBU PROCESS

Ukraiņu skolēns vēlas pabeigt skolu un iegūt atestātu par vidējo izglītību. Vai, kārtojot nobeiguma eksāmenus, viņam tiks izsniegti arī sertifikāti, lai varētu turpināt izglītību? Kādus vērtējumus viņš saņem sekmju izrakstā? Vai vērtējumi ir jāiegūst visos mācību priekšmetos, izņemot latviešu valodu, literatūru un Latvijas vēsturi?

Atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.1 pantam ukraiņu skolēni ir atbrīvoti no valsts pārbaudes darbu kārtošanas. Šobrīd plānots, ka izglītojamajam vispārējās vidējās izglītības pakāpē jāiegūst vērtējumi visos mācību priekšmetos, izņemot latviešu valodu, literatūru un Latvijas vēsturi (lūdzam sekot informācijai par normatīvo aktu grozījumiem).


Ja ukraiņu skolēns vēlas beigt 9. kl. un iegūt dokumentu par pamatizglītības ieguvi, vai ir jāliek eksāmeni un kādos priekšmetos?

Atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.1 pantam ukraiņu skolēni ir atbrīvoti no valsts pārbaudes darbu kārtošanas.


Kādu dokumentu izsniegt Ukrainas skolēnam, kurš mācās 12.klasē?

Šobrīd plānots, ka ukraiņu izglītojamais iegūst vidējās izglītības atestātu, ja ir ieguvis vērtējumus visos mācību priekšmetos, izņemot latviešu valodu, literatūru un Latvijas vēsturi (lūdzam sekot informācijai par normatīvo aktu grozījumiem).


Vai ukraiņu skolēniem var likt ieskaitīts par iesaisti aktivitātēs?

Vērtēšana notiek atbilstoši skolas noteiktajai kārtībai, ja nav citas vienošanās.


Vai pieļaujama situācija, ka šajā mācību gadā ukraiņu skolēniem nav vērtējuma nevienā priekšmetā?

Šobrīd plānots, ka ukraiņu izglītojamais 1.-8.klasē un 10.-11.klasē var tikt pārcelts uz nākamo klasi bez nosacījumiem, taču ar tiesībām atkārtoti mācīties tajā pašā klasē. Ja nav iegūts vērtējums, nosakāmi papildu mācību pasākumi. Lūdzam sekot informācijai par normatīvo aktu grozījumiem.


Vai Ukrainas civiliedzīvotājus var uzņemt pašvaldības profesionālās ievirzes izglītības iestādēs? Kā notiek uzņemšana?

9.aprīlī stājās spēkā grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā", kas cita starpā paredz: Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības turpināt iepriekš uzsākto profesionālās ievirzes izglītības ieguvi, apgūstot attiecīgas profesionālās ievirzes izglītības programmas pašvaldību izglītības iestādēs, tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam, izņemot regulējumu attiecībā uz valsts finansējuma piešķiršanu pedagogu atalgojuma un mācību līdzekļu nodrošināšanai.


Vai mācību līdzekļiem paredzēto naudu Ukrainas skolēnam drīkst izlietot, lai nopirktu, piemēram, sporta tērpu?

Nē, mācību līdzekļiem paredzēto naudu nevar izlietot, lai nopirktu sporta tērpu.


Kā iegūt un izlikt vērtējumus mācību priekšmetos, kuri ukraiņu skolēniem nav mācīti, piemēram, datorikā 4. un 5. klasē, inženierzinībās 7. klasē, krievu valodā (skolēns Latvijā mācās mazākumtautību skolā, bet Ukrainā nav mācījies krievu valodu)?

Veidojot individuālo plānu, nepieciešams apzināt skolēna iepriekšējās zināšanas un prasmes visos  mācību priekšmetos. Iekļaujot izglītojamos Latvijas izglītības iestādē, pedagogam ir tiesības veidot pārbaudes darbus ar pielāgotiem sasniedzamajiem rezultātiem. Pārbaudes darbu veidošanā aicinām ņemt vērā mācību priekšmetu saiknes – datorika un inženierzinības ir saistītas ar Ukrainas izglītības sistēmā iekļauto informātiku un mājturību, vizuālā māksla – ar Ukrainas izglītības sistēmā iekļauto rasēšanu.

Attiecībā uz mazākumtautību valodu aicinām vērtējumu izlikt ukraiņu valodā analoģiski šobrīd esošai mazākumtautību izglītības programmas īstenošanas praksei.


Vai var ņemt vērā Ukrainā iegūtos vērtējumus līdz šim?

Tā kā Ukrainas un Latvijas izglītības sistēmas (gan mācību programmas, gan standarti, gan vērtēšanas kārtība) ir atšķirīgas, Ukrainā iegūtajiem vērtējumiem ir tikai informatīva nozīme.


Vai var izlikt vērtējumus, piemēram, matemātikā, angļu valodā par tēmām, kuras skolēns apgūst tiešsaistes skolā Ukrainā?

Izglītības iestāde mācību priekšmetu vērtējumus izliek atbilstoši izveidotajam individuālajam plānam un mācību plānam, kas atbilst Latvijas izglītības standartiem. Skolēni, apgūstot mācību saturu, var izmantot mācību līdzekļus savā dzimtajā valodā, taču nav iespējams izlikt vērtējumus, kas nav tieši izrietoši no Latvijas izglītības sistēmas standartā definētajiem sasniedzamajiem rezultātiem.


Vai mācību priekšmetā Latvijas un pasaules vēsture skolēns saņem vērtējumu?

Šobrīd tiek gatavoti grozījumi normatīvajos aktos, kas paredz vērtējuma neizlikšanu mācību priekšmetā “Latvijas vēsture”. Attiecībā uz vērtējuma izlikšanu mācību priekšmetā “Latvijas un pasaules vēsture” aicinām vērtēt ukraiņu izglītojamo zināšanas un prasmes saistībā ar pasaules un Eiropas reģionu vēsturi.


Kurā klasē jāuzņem Ukraiņu civiliedzīvotājs, kurš Ukrainā esot pabeidzis pamatskolu? Atbilstoši vecumam viņam būtu jāmācās 9. klasē, bet Latvijā pēc pamatizglītības iegūšanas skolēns tiek uzņemts 10. klasē.

Šajā gadījumā svarīgi ņemt vērā to, ka uzņemšana nav saistīta ar vecumu, bet ar iepriekš iegūto izglītību. Ja tā ir atbilstoša uzņemšanai 10. klasē, tad to drīkst darīt.


Vai mācību programmu īstenošanai ukraiņu valodā ir nepieciešama papildu jaunas programmas licencēšana?

Mācības Latvijā notiek valsts valodā vai valsts valodā un mazākumtautību valodā.  Likums skaidro, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja iegūt izglītību valsts valodā vai mazākumtautības valodā. Ja grib veidot jaunu izglītības programmu, kurā integrē ukraiņu valodas mācību priekšmetu, tad jaunā programma jālicencē. Šādos gadījumos aicinām vērsties Izglītības kvalitātes valsts dienestā (vecākā eksperte Dina Jēkabsone, tālr. +371 67507832dina.jekabsone@ikvd.gov.lv)


Skolēns apmeklē skolu tikai 2 reizes nedēļā. Vecāki skaidro, ka pārējās dienās meita mācās attālināti Ukrainā. Vai tā drīkst rīkoties?

Nē. Ja vecāki ir izvēlējušies, ka skolēns mācās Latvijas skolā, tad šim skolēnam ir saistoši LR normatīvie akti par izglītību, kā arī izglītības iestādes iekšēji noteikumi, t.sk., par mācību stundu apmeklējumu.


FINANSĒJUMS

Kā notiek naudas plūsma privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm, kurās ir uzņemti Ukrainas civiliedzīvotāji? Vai iestāde iesniedz rēķinu pašvaldībai un pēc VARAM piešķirtā finansējuma tas tiek pārvirzīts pašvaldībai?

Pašvaldība, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu ePārskati,  reizi mēnesī (līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša desmitajam datumam) iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) pārskatu par pirmsskolas izglītības iestādes izdevumiem, kas saistīti ar Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu. Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Labklājības ministrija atbilstoši kompetencei piecu darbdienu laikā saskaņo, un VARAM reizi mēnesī kompensē pašvaldībām izdevumus, kas radušies sakarā ar Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu, pieprasot līdzekļu piešķiršanu no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".


Kā izglītības iestādes saņem finansējumu par pedagogu papildus veiktajiem pienākumiem darbā ar Ukrainas skolēniem (257 eiro par katru izglītojamo)?

Pašvaldība, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu „ePārskati”  reizi mēnesī (līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša desmitajam datumam) iesniedz VARAM pārskatu par izdevumiem, kas saistīti ar Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu. Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Labklājības ministrija atbilstoši kompetencei piecu darbdienu laikā saskaņo, un VARAM reizi mēnesī kompensē pašvaldībām izdevumus sakarā ar Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu, pieprasot līdzekļu piešķiršanu no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".


No dažādiem informācijas avotiem ir saņemta atšķirīga informācija par valsts dotāciju 1.- 4.klašu izglītojamo ēdināšanai. Vai tiks piešķirta valsts mērķdotācija Ukrainas civiliedzīvotāju (1.-4.klašu) ēdināšanai?

Uz laiku līdz 90 dienām ukraiņu bērnu ēdināšanas izdevumi par ēdināšanu skolās un pirmsskolās jāiekļauj pārskatos, ko sniedz saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 168 „Noteikumi par izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem”.


Vai tiks piešķirts papildu finansējums par Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri mācās profesionālās ievirzes izglītības iestādēs?

Šobrīd nav paredzēts piešķirt papildu finansējumu par Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri mācās profesionālās ievirzes izglītības iestādēs.


Ukrainas skolēns mācās attālināti Ukrainas izglītības iestādē, bet vēlētos mācīties latviešu valodu. Vai pastāv kāda iespēja piedāvāt latviešu valodas stundas, piemēram projekta  “Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” ietvaros SAM 8.3.2.)  vai izmantojot valsts budžeta mērķdotācijas finansējumu 257 EUR? Vai bērns šādā gadījumā jāreģistrē izglītības iestādē, vai pietiek ar vecāku iesniegumu par šādu apmācību?

Lai skolēns saņemtu atbalstu no SAM 8.3.2. projekta vai valsts budžeta, skolēnam jābūt uzņemtam kādā no izglītības iestādēm.

Šajā gadījumā, ja skolēns vai vecāki izrāda interesi, bet netiek uzņemts izglītības iestādē, bērnu var iesaistīt pasākumos, kuri notiek citiem izglītības iestādē uzņemtiem ukraiņu skolēniem. Atsevišķi veidot nodarbības latviešu valodas apguvei, neuzņemot skolēnu izglītības iestādē, nevar.


Vai projektā 8.3.2. ar Ukrainas civiliedzīvotājiem var slēgt uzņēmuma līgumus? Vai ir noteikts, kāda veida līgumus var slēgt?

8.3.2. projektā ir slēdzami darba līgumi vai vainošanās par darbu projektā, ja persona jau ir izglītības iestādē noslēgusi darba līgumu. Līgums saturiski neatšķiras no citiem projektā jau noslēgtiem darba līgumiem ar mūsu pašu pedagogiem. Vienīgā nianse - noslēdzot līgumu, ir nepieciešams papildu iesniegums VID ar lūgumu piešķirt personai nodokļu maksātāja kodu.


Vai arī sporta skolām tiks piešķirts finansējums piemaksām par izglītības pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanu augsta epidemioloģiskā riska apstākļos Covid-19 pandēmijas laikā - no 2022.gada janvāra līdz maijam?

4. aprīlī nosūtīta informācija visām sporta skolām un dibinātājiem par profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu pedagogiem/administrācijai piešķirto vienreizējo piemaksu par izglītības pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanu augsta epidemioloģiskā riska apstākļos. (Ministru kabineta 2022. gada 17. marta rīkojumu Nr. 189 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, Izglītības un zinātnes ministrijas 2022.gada 31. marta rīkojumu Nr. 1-2e/22/123

SERTIFIKĀTI

Vai septembrī izglītības iestāžu pedagogiem un darbiniekiem būs nepieciešams sertifikāts?

Ja nemainīsies esošā kārtība, tad arī septembrī sertifikāts būs nepieciešams.


Vai Ukrainas skolotājam, strādājot Latvijas izglītības iestādē, ir nepieciešams Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts?

Ja atbilstoši šiem noteikumiem darba pienākumu veikšanai nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, no 2022. gada 1. aprīļa šo noteikumu 349. punktā minētajām personām ir pienākums uzsākt vakcināciju ne vēlāk kā 14 dienu laikā no darba pienākumu uzsākšanas un to pabeigt ne vēlāk kā septiņas dienas pēc vakcīnas lietošanas instrukcijā norādītā īsākā termiņa. Ja darbinieks vakcināciju nav uzsācis vai pabeidzis noteiktajā termiņā, darba devējs darbinieku atstādina no darba pienākumu veikšanas.

https://likumi.lv/ta/id/326513-epidemiologiskas-drosibas-pasakumi-covid-19-infekcijas-izplatibas-ierobezosanai

UKRAINAS PEDAGOGA NODARBINĀTĪBA

Kas apmaksā obligāto veselības pārbaudi Ukrainas pedagogiem?

Darba devējs trīs mēnešus kopš darba līguma noslēgšanas dienas ir tiesīgs nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju bez pirmreizējās obligātās veselības pārbaudes veikšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtību. Šis izņēmums neattiecas uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 2. pielikumam.

(ne)MIERĪGĀ PASAULE – Pulkvežleitnants, Jaunsardzes centra vadītājs Aivis Mirbahs skolēniem stāsta par galvenajiem drošības aspektiem, drošības situāciju Latvijā, mūsu katra atbildību un rīcību šādās situācijās.

DROŠĪBA NEDROŠĪBĀ – Mūsu emocionālā drošība, bailes, trauksme un neziņa. Sajūtas, ko piedzīvojam. Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs skolēniem stāsta par to, ko darīt ar emocijām, ko šobrīd piedzīvojam

Ukrainas kara gadījumā pozīcijai jābūt. Ilzes Šķietnieces intervija ar Žaneti Ozoliņu publicēta 01.04.2022. žurnālā "Skolas Vārds"

 “Pozīcijas neesamība Ukrainas kara gadījumā ir rādītājs skolotāja vērtību sistēmai. Kāda viedokļu
daudzveidība var pastāvēt situācijā, kad viens diktators dod komandu slepkavot bērnus?”
saka politoloģe Žaneta Ozoliņa. Viņa ir arī Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas eksperte un Latvijas
Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore.

"Runāsim par karu, nevairojot bailes" -  atbalsta materiāls skolām aicina runāt ar skolēniem par karu, nevairojot bailes un satraukumu un ņemot vērā viņu vecumposma īpatnības. Materiālā sniegti ieteikumi sarunai par Latvijas nostāju pret Putina karu Ukrainā un atgādinājums, ka Latvijā esam drošībā un Latvija ir kopīgas mājas visām tautām, kas te dzīvo.

“Kā rīkoties krīzes gadījumā” - bukletu sagatavojusi Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Valsts policiju un Valsts robežsardzi, kā arī citiem sadarbības partneriem un nevalstiskajām organizācijām. Buklets sagatavots, ieviešot visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, kuras mērķis ir nodrošināt visas sabiedrības iesaisti krīzes plānošanā un pārvarēšanā.

Kā runāt ar bērniem par karu” - bukletu sagatavojuši Pusaudžu un jauniešu centra speciālisti. Te apkopoti speciālistu ieteikumi un atbildes uz bērnu biežāk uzdotajiem jautājumiem, kas ļaus vecākiem saglabāt nosvērtību un sniegt bērniem pārliecību, ka arī lielu briesmu gadījumā vecāki spēs parūpēties par viņu drošību.

"Kā sarunāties ar bērnu par karu un citām supersarežģītām tēmām"  - Uzvediba.lv sagatavotais materiāls.

Informatīvi izglītojošie materiāli bērniem un jauniešiem, kas ļauj izprast svarīgu informāciju par drošību (sagatavojis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests).

“Krievzeme vai Krievija? Ukrainas konflikts un viduslaiku vēsture” - vēsturnieka Valda Klišāna lekcija 2022. gada 2. martā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.

Mācību video no Tavaklase.lv par tēmām “Informācijpratība. Medijpratība. Patiesa un maldinoša informācija”, kurus šobrīd ikvienam ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē būtu vērtīgi noskatīties un sev atgādināt.  Atlasīto mācību video sarakstu atradīsi šeit.

Materiāls par vērtībām. Lai atgādinātu par cilvēces pamatvērtībām un pamatvērtībām Latvijā, Izglītības kvalitātes valsts dienests sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Valsts izglītības satura centru sagatavojis vizuālu materiālu "Vērtības. Tavas un manas"Cilvēku rīcība balstās vērtībās. Jo stiprāka mūsu iekšējā vērtību sistēma, jo skaidrākas mūsu atbildes uz jautājumiem, kurus krīzes brīžos uzdodam sev un citiem.

Programma "Latvijas skolas soma" izveidojusi kultūras norišu izlasi, kas var noderēt pedagogiem, runājot par aktuālām šodienas norisēm.

 

24.03.2022.

Diskusija “Viedoklis, puspatiesība vai meli – ko iesākt skolotājam informācijas karā”.

Saistībā ar Kremļa agresiju Ukrainā un kara bēgļu - ukraiņu skolēnu - uzņemšanu Latvijas izglītības iestādēs, skolu direktoriem un pedagogiem nākas ne vien pārrunāt aktuālos politiskos notikumus un situāciju skolā, bet arī uzklausīt pretrunīgus viedokļus, kas balstās atšķirīgā ģimenes vai personiskajā pieredzē un politiskajos uzskatos.  Kur velkama robeža starp tiesībām uz savu redzējumu un naidīgu runāšanu; ko iesākt situācijā, ja “atšķirīgais viedoklis” par karu Ukrainā pēc būtības atbalsta Krievijas propagandas uzstādījumus un noliedz Latvijas valsts nostāju un demokrātiskas sabiedrības vērtības?

“Emociju viesistabas”  dalībnieki meklēja efektīvus rīcības modeļus šādās situācijās, kā arī diskutēja, kur velkama robeža starp personisko viedokli un naidīgu vai pat sodāmu retoriku, pret kuru nevajadzētu būt samiernieciskiem. 

Sarunā piedalījās:

•           Nika Aleksejeva, vadošā digitālās vides pētniece Baltijas valstīs domnīcas “Atlantic Council” centrā DFRLab

•           Inita Juhņēviča, Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja

•           Andis Rinkevics, Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks

•           Jānis Sārts, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors

•           Sarunu vadīs žurnāliste Daina Jāņkalne

 

Kā skolā runāt par karu - (02.03.2022.). 

Sarunas tēmas: Emocionāls līdzsvars un drošības sajūtas radīšana bērniem; pareizie vārdi un vēlamā rīcība; Situācija Ukrainā un “kurš ir vainīgs” – vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem; Naida runa un atšķirīgs viedoklis – kā tos skolā atpazīt un ko ar tiem iesākt.

Vai vērtības spēj vienot sabiedrību? Meklējam atbildes Latvijas 20.gs vēsturē un šodienā - 16.03.2022.

Diskusija “Vai vērtības spēj vienot sabiedrību? Meklējam atbildes Latvijas 20.gs. vēsturē un šodienā” atgādina par cilvēciskām vērtībām, kas spēj vienot mūs kā sabiedrību ar visnotaļ sarežģītu vēsturi, kā arī sniedz ieteikumus skolotājiem, vecākiem un jaunatnes darbiniekiem, kā runāt par šādām tēmām ar bērniem un jauniešiem, īpaši Ukrainas kara kontekstā.

Ikvienas krīzes laikā, kad izjaukts ierastais dzīves ritms, daudzi no mums izjūt spriedzi, trauksmi, dusmas, bēdas vai nomāktību. Šādas emocijas ir saprotamas un nav nosodāmas, taču ir ļoti svarīgi darīt visu iespējamo, lai palīdzētu sev un saviem līdzcilvēkiem. Lai izvairītos no krīzes radītām sekām, psihologa konsultācija ir viena no efektīvākajām metodēm. Šeit var atrast atbalstu un palīdzību, ja esi nokļuvis grūtībās.

Meklē atbalstu:

BĒRNIEM

JAUNIEŠIEM

VECĀKIEM

PEDAGOGIEM

TIEM, KAS MEKLĒ GARĪGU ATBALSTU

Noderīgi interneta resursi

Video: Palīdzi sev mazināt nomāktību, trauksmi vai paniku

Kopā ar Latvijā atzītiem terapijas un psihiatrijas speciālistiem Veselības ministrija ir izveidojusi trīs video stāstus, kas iepazīstina ar konkrētām pašpalīdzības tehnikām nomāktības, trauksmes vai panikas mazināšanai. Video viegli uztveramā un saprotamā veidā pastāstīts, kā sarežģījumi rodas un kā cilvēks var palīdzēt sev tos mazināt.

Visi resursi Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļvietnē